Vīnogas ir viens no senākajiem kultivētajiem augļiem pasaulē, kas tiek baudītas svaigā veidā un izmantotas dažādu ēdienu un dzērienu pagatavošanā. To daudzveidīgais sastāvs un garšu paleti padara par universālu sastāvdaļu virtuvē.

Kas slēpjas vīnogu sastāvā

Vīnogas satur C vitamīnu, K vitamīnu, B grupas vitamīnus, kā arī kāliju, mangānu un šķiedrvielas. Pētījumi liecina, ka vīnogu miziņās un sēkliņās ir augsts polifenolu daudzums, tostarp resveratrols, ko zinātnieki saista ar antioksidatīvām īpašībām. Salīdzinājumā ar daudziem citiem augļiem vīnogas satur arī samērā augstu dabīgā cukura daudzumu.

Kur aug vīnogas un populārākās šķirnes

Vīnogas pārsvarā audzē siltos un mērenos klimatos - Vidusjūras reģionā, ASV, Dienvidamerikā, Austrumeiropā, kā arī Latvijā, kur audzē aukstumizturīgākās šķirnes. Pasaulē ir vairāk nekā 10 000 vīnogu šķirņu, taču tikai daļa no tām ir plaši izplatītas tirdzniecībā.

Kā vīnogas izmanto virtuvē

Vīnogu daudzpusība ļauj tās iekļaut gan saldos, gan sāļos ēdienos. Tās lieliski savienojas ar sieru, riekstiem, salātlapām un gaļu.

• Svaigas vīnogas salātos kopā ar rukolu, kazas sieru un valriekstiem
• Sasaldētas vīnogas kā vasaras uzkoda vai dekorācija dzērieniem
• Sieru plates papildinājums kopā ar krekeriem un medu
• Cepta gaļa ar karamelizētām vīnogām kā piedevu
• Smūtiji un fresh sulas, kombinējot ar citiem augļiem
• Vīnogu lapas dolmas pagatavošanai - tradicionāls ēdiens Vidusjūras un Tuvo Austrumu virtuvēs

Kā uzglabāt vīnogas

Svaigas vīnogas vislabāk saglabājas ledusskapī, neperfekti noslēgtā traukā, kur tās var saglabāt svaigumu līdz divām nedēļām. Mazgāšanu vērts atstāt uz brīdi pirms patēriņa, jo mitrums paātrina bojāšanos. Pirms uzglabāšanas der noņemt jau bojātās ogas, lai tās neietekmētu pārējās.

Vēsturiski un interesanti fakti

Vīnogu audzēšana aizsākusies pirms vairāk nekā 6000 gadiem Tuvajos Austrumos un Kaukāzā. Senie ēģiptieši, grieķi un romieši vīnogas izmantoja gan pārtikā, gan vīna ražošanā. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka vīnogu sēklas tikušas atrastas pat ēģiptiešu kapenēs.

• Pasaulē gadā saražo vairāk nekā 75 miljonus tonnu vīnogu
• Aptuveni 70% no visām audzētajām vīnogām tiek izmantotas vīna ražošanai
• Itālija, Francija un Spānija ir vienas no lielākajām vīnogu audzētājvalstīm Eiropā
• Visvecākais zināmais vīna trauks ir aptuveni 8000 gadus vecs un atrasts Gruzijā

Ko vērts zināt par patēriņu

Dati rāda, ka 100 gramos svaigu vīnogu ir aptuveni 65-70 kalorijas un ap 16 gramiem cukura. Tāpēc cilvēki ar īpašām uztura prasībām konsultējas ar speciālistu par vīnogu iekļaušanu ikdienas ēdienkartē. Vīnogu sēkliņās un miziņā koncentrēta lielākā daļa antioksidantu, tāpēc šķirnes ar sēkliņām bieži uzskata par uzturvērtīgākām nekā bezsēklu šķirnes.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.

Saturs veidots informatīvos nolūkos. Neaizstāj speciālista konsultāciju.