Pica ir viens no ēdieniem, ko mājās var pielāgot dažādām garšām un produktiem, kas jau atrodas virtuvē. Galveno rezultātu veido trīs lietas: mīkla, tomātu mērce un piedevas. Šajā rakstā apkopotas 10 idejas, ko likt uz picas, kā arī īsa informācija par produktu apstrādi un garšu kombinācijām.

Īsi par picas pamatu

Klasiska picas mīkla sastāv no miltiem, ūdens, rauga un sāls. Ilgāka raudzēšana piešķir mīklai izteiktāku garšu un gaisīgāku struktūru. Mājas krāsnī pica parasti cepas ilgāk nekā profesionālā akmens krāsnī, tāpēc pārāk mitras piedevas var padarīt pamatni mīkstāku.

Tomātu mērce parasti tiek gatavota no sasmalcinātiem tomātiem, ķiplokiem, oregano vai bazilika. Siers palīdz savienot piedevas un cepoties veido krēmīgu virskārtu. Visbiežāk izmantota mocarella, bet mājas picās bieži sastopams arī rīvēts siers, čedars vai cietais siers nelielā daudzumā.

10 idejas, ko likt uz picas

• Mocarella vai rīvēts siers – mocarella kūst vienmērīgi un veido maigu, krēmīgu garšu. Svaigai mocarellai ir augstāks mitruma daudzums, tāpēc cepoties tā izdala vairāk šķidruma nekā sausā rīvētā mocarella.
• Tomāti – ķiršu tomāti cepoties kļūst saldāki, bet svaigi tomāti piešķir sulīgumu. Ja tomāti ir ļoti ūdeņaini, picas virsma var kļūt mīkstāka. Kaltēti tomāti dod koncentrētāku, sāļāku garšu.
• Salami, pepperoni vai šķiņķis – kūpinātas un kaltētas gaļas piedevas cepoties izdala taukus un pastiprina garšu. Pepperoni ir amerikāņu picas tradīcijai raksturīga desa, savukārt Itālijā vārds peperoni nozīmē papriku.
• Vistas gaļa – uz picas bieži nonāk jau termiski apstrādāta vistas fileja vai atlikumi no iepriekš gatavotas maltītes. Vistas gaļa labi sader ar spinātiem, sēnēm, papriku un maigu siera kārtu.
• Sēnes – šampinjoni ir viena no biežākajām picas piedevām. Cepšanas laikā sēnes zaudē daļu ūdens, tāpēc plānās šķēlēs tās ātrāk kļūst aromātiskas. Portobello sēnēm ir izteiktāka, dziļāka garša.
• Paprika un sīpoli – paprika cepoties kļūst saldāka, bet sīpoli piešķir vieglu karamelizētu noti. Plānākas strēmeles izcepas vienmērīgāk un nepārklāj pārējo piedevu garšu.
• Olīvas un kaperi – šīs piedevas piešķir sāļumu un izteiktu Vidusjūras garšu. Zaļās olīvas parasti ir stingrākas un asākas, melnās – maigākas un eļļainākas.
• Spināti vai rukola – spināti var cepties kopā ar picu, savukārt rukolu bieži liek virsū pēc cepšanas, lai saglabātos svaiga tekstūra. Spināti satur K vitamīnu, folātus un minerālvielas.
• Ananass – ananasa un šķiņķa kombinācija pazīstama kā Hawaii pica. Tā radās Kanādā 20. gadsimta 60. gados. Konservēts ananass piešķir saldumu, bet lieks sīrups var samitrināt mīklu.
• Ola – ola uz picas sastopama vairākās Eiropas picas variācijās. Tā parasti tiek pievienota cepšanas beigu posmā, lai baltums sarecētu, bet dzeltenums paliktu krēmīgs.

Produktu apstrāde pirms cepšanas

Picas kvalitāti bieži ietekmē nevis piedevu daudzums, bet to mitrums un griezuma biezums. Svaigi tomāti, sēnes, ananass un svaiga mocarella satur daudz šķidruma. Ja šādu piedevu ir daudz, picas vidus var izcepties lēnāk nekā malas.

• Plānas šķēles palīdz piedevām izcepties īsākā laikā.
• Iepriekš apceptas sēnes izdala mazāk šķidruma uz pašas picas.
• Nosusināts ananass vai mocarella samazina lieku mitrumu uz virsmas.
• Termiski apstrādāta gaļa nodrošina vienmērīgāku rezultātu mājas krāsnī.
• Svaigi zaļumi pēc cepšanas saglabā izteiktāku aromātu un krāsu.

Vienkāršas picas kombinācijas

• Klasiska pica – tomātu mērce, mocarella, baziliks un nedaudz olīveļļas.
• Gaļas pica – salami, šķiņķis, rīvēts siers, paprika un sīpoli.
• Vistas pica – vistas gaļa, spināti, sēnes un mocarella.
• Dārzeņu pica – paprika, sēnes, olīvas, tomāti un sīpoli.
• Saldskābā pica – šķiņķis, ananass, siers un tomātu mērce.

Neliela picas vēsture

Mūsdienu picas pirmsākumi saistīti ar Neapoli, kur tā 18. gadsimtā bija vienkāršs ielas ēdiens. Slavenā Margherita pica ar tomātiem, mocarellu un baziliku kļuva pazīstama 19. gadsimta beigās. Šīs trīs sastāvdaļas bieži saista ar Itālijas karoga krāsām.

Neapoles picas gatavošanas tradīcija 2017. gadā tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Dažādās valstīs pica attīstījusies atšķirīgi: Ņujorkā tā ir plāna un liela, Čikāgā bieza un dziļa, bet Japānā un Brazīlijā sastopamas arī ļoti neierastas piedevas.

Secinājums

Picas piedevas var būt ļoti vienkāršas: siers, tomāti, sēnes, paprika, vistas gaļa vai olīvas. Garšu nosaka produktu mitrums, sagriešanas veids un cepšanas ilgums. Mājas picai bieži pietiek ar dažām labi saderīgām sastāvdaļām, lai rezultāts būtu garšīgs un saprotams.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.

Saturs veidots informatīvos nolūkos. Neaizstāj speciālista konsultāciju.