Gurķi – atsvaidzinošs un daudzpusīgs dārzenis virtuvē

gurķi2.jpg

Gurķi ir viens no populārākajiem dārzeņiem pasaulē, kas izceļas ar svaigumu, kraukšķīgumu un plašu pielietojumu virtuvē. Šis dārzenis īpaši iecienīts vasaras sezonā, kad sniedz patīkamu veldzi un papildina dažādus ēdienus ar vieglu, neitrālu garšu.

Kas ir gurķis un ko tas satur

Gurķis (Cucumis sativus) pieder ķirbjaugu dzimtai. Tas sastāv no vairāk nekā 95% ūdens, tāpēc ir labs slāpju remdētājs. Gurķos ir maz kaloriju, taču tie satur C, K un B grupas vitamīnus, kā arī minerālvielas – kāliju, magniju un nelielā daudzumā dzelzi. Gurķu mizā atrodas šķiedrvielas un antioksidanti.

Uzturvērtība uz 100 g svaigu gurķu

Sastāvdaļa Daudzums Piezīmes
Ūdens ~95–96 g Augsts saturs
Enerģētiskā vērtība ~15 kcal Zema
Ogļhidrāti ~3,6 g Tostarp šķiedrvielas
Olbaltumvielas ~0,7 g Neliels daudzums
K vitamīns ~16 µg Galvenokārt mizā

Kur aug gurķi un kāds klimats tiem patīk

Gurķi labi aug siltā, saulainā klimatā ar auglīgu, labi drenētu augsni. Tie ir izturīgi pret karstumu, taču nepacieš aukstumu un stiprus vējus. Latvijā gurķus audzē gan siltumnīcās, gan atklātā laukā, bet lielākās ražas iegūst tieši siltumnīcās, kur iespējams nodrošināt stabilu temperatūru un mitrumu.

Izplatītākās gurķu šķirnes

  • Salātu gurķi – gari, gludi, ar plānu mizu, paredzēti svaigam patēriņam.
  • Skābējamie gurķi – īsāki, ar biezāku mizu un izteiktāku kraukšķīgumu, labi der konservēšanai.
  • Mini gurķīši – mazi, kraukšķīgi, bieži parādās uzkodu šķīvjos un bērnu ēdienkartē.

Gurķu pielietojums virtuvē

Gurķus izmanto dažādos ēdienos – svaigos salātos, aukstajās zupās (piemēram, taratorā), smūtijos, kā arī marinēšanai un skābēšanai. Tie sader ar dārzeņiem, zaļumiem, sieriem un zivīm. Gurķu šķēlītes bieži pievieno ūdenim vai kokteiļiem, lai piešķirtu svaigumu un vieglu garšu.

  • Ja gurķi audzēti bez pesticīdiem, mizu var atstāt – tā satur šķiedrvielas un antioksidantus.
  • Lai gurķi būtu kraukšķīgāki, tos var iemērkt aukstā ūdenī uz 10–15 minūtēm.
  • Marinēšanai noder mazākas, stingras šķirnes – tās saglabā formu un kraukšķīgumu.

Praktiskas idejas ēdienreizēm

  • Svaigu gurķu un tomātu salāti ar dillēm un olīveļļu.
  • Aukstā kefīra zupa ar gurķiem, gurķi un vārītu olu.
  • Gurķu šķēlītes ar mīksto sieru un rudzu maizi kā uzkoda.
  • Marinēti vai skābēti gurķi ziemas krājumiem.

Vēsturiski un interesanti fakti

Gurķus audzē jau vairāk nekā 3000 gadus – to izcelsme meklējama Indijā, no kurienes tie izplatījās uz Grieķiju, Romu un vēlāk pārējo Eiropu. Senie romieši gurķus izmantoja ne tikai uzturā, bet arī kosmētikā – acu kompresēm un ādas atsvaidzināšanai. Mūsdienās gurķu šķēlītes joprojām pazīstamas kā mājas līdzeklis tūskas mazināšanai ap acīm.

Uzglabāšana

  • Svaigus gurķus glabā ledusskapī, dārzeņu nodalījumā, 7–10 °C temperatūrā.
  • Tos nevajag glabāt blakus tomātiem un āboliem – šie augļi izdala etilēnu, kas paātrina gurķu novīšanu.
  • Sagrieztu gurķi labāk ietīt pārtikas plēvē un izlietot 1–2 dienu laikā.

Secinājums

Gurķi ir gan garšīgi, gan daudzpusīgi – tie iederas ikdienas ēdienkartē un svētku galdā. Pateicoties augstajam ūdens saturam, tie ir viegli sagremojami un labi papildina vasaras maltītes. Vietējie un sezonāli gurķi parasti sniedz vislabāko garšu un svaigumu, bet, eksperimentējot ar dažādām šķirnēm un receptēm, var atklāt jaunas kombinācijas.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.

Saturs veidots informatīvos nolūkos. Neaizstāj speciālista konsultāciju.

Jaunumi

Reģistrējieties, lai saņemtu e-pasta atjauninājumus par jaunām receptēm.