Sarkanās plūmes ir vieni no senākajiem kultivētajiem augļiem Eiropā ar bagātu kulinārijas un kultūras vēsturi. Šajā rakstā apkopota informācija par sarkano plūmju šķirnēm, uzturvērtību, audzēšanu un izmantošanu virtuvē.

Plūmju vēsture

Plūmes kultivē vairāk nekā 2000 gadus — tās cēlušās no Kaukāza reģiona un Ķīnas. Eiropā plūmes nokļuva ar romiešu starpniecību — latīņu nosaukums Prunus domestica liecina par to sen iedibināto vietu Eiropas virtuvē. Viduslaikos plūmes bija svarīgs žāvētu augļu avots ziemas periodam — žāvētas plūmes glabājās ilgi un nodrošināja cukuru un enerģiju aukstajos mēnešos.

Interesants fakts: Serbija ir viens no pasaules lielākajiem plūmju ražotājiem — aptuveni piektā daļa pasaules plūmju ražas nāk no Serbijas. Tur plūmes uzskata par nacionālo augli, un no tām ražo šljivovicu — plūmju brendiju, kas ir Serbijas nacionālais dzēriens.

Sarkanās plūmes — populārākās šķirnes

Sarkanās plūmes ietver vairākas šķirnes ar atšķirīgām garšas un tekstūras īpašībām:

• Čačanska Lepotica — Serbijas izcelsmes šķirne, salda un sulīga. Augļi lieli, ar spilgti sarkanu ādu. Nosaukums serbiski nozīmē Čačakas skaistule — pēc pilsētas, kur šķirne izaudzēta.
• Čačanska Najbolja — otra populārā Čačakas šķirne ar intensīvu saldskābu garšu. Nosaukums nozīmē Čačakas labākā.
• Stanley — amerikāņu izcelsmes šķirne, vidēji liela, ar saldu garšu. Tradicionāli izmantota žāvēšanai, un no tās ražo lielu daļu pasaulē pārdoto žāvēto plūmju.
• Victoria — britu izcelsmes šķirne, nosaukta karalienes Viktorijas vārdā. Rozīgi sarkanā krāsā, maiga garša. Viena no populārākajām Lielbritānijā.
• Kubanskaja Kometa — Latvijā un citviet Baltijā izplatīta šķirne, izturīga pret aukstām ziemām. Vidēji liela, saldskāba garša.

Interesants fakts: plūmju šķirnes ir ļoti daudzveidīgas krāsas ziņā — pastāv dzeltenas, zaļas, violetas, melnas un sarkanas šķirnes. Krāsa nenorāda uz garšu — sarkana plūme var būt gan salda, gan skāba atkarībā no šķirnes.

Kur un kā aug sarkanās plūmes

Plūmes vislabāk aug mērenā klimata zonā ar skaidrām četrām sezonām — silti vasaras mēneši un aukstas ziemas ir nepieciešamas pareizai augļu veidošanai. Lielākie plūmju ražotāji pasaulē ir Ķīna, Serbija, Rumānija, Čīle un ASV. Latvijā plūmes audzē dārzos un nelielos stādījumos — raža parasti gatava no jūlija beigām līdz septembrim.

Interesants fakts: plūmju kokiem nepieciešama aukstuma stundu uzkrāšana ziemā — temperatūra zem 7 °C vairākus simtus stundu. Bez pietiekama aukstuma koks pavasarī neuzzied normāli. Tieši tāpēc plūmes nevar audzēt tropu klimatā.

Sarkano plūmju uzturvērtība

100 g svaigu sarkano plūmju vidēji satur:

• Kalorijas: 46 kcal
• C vitamīns: 9,5 mg (aptuveni 11% no dienas normas)
• K vitamīns: 6,4 µg
• Kālijs: 157 mg
• Šķiedrvielas: 1,4 g
• Antocianīni: augsts daudzums sarkanajā ādā

Interesants fakts: žāvētas plūmes satur aptuveni piecas līdz sešas reizes vairāk kaloriju nekā svaigas — ap 240 kcal uz 100 g. Tajās koncentrējas arī šķiedrvielas, kālijs un sorbitols — dabīgs cukura spirts, ko zinātnieki saista ar gremošanas sistēmas darbību.

Sarkanās plūmes virtuvē

Svaigas plūmes

Svaigas sarkanās plūmes saglabā augstāko C vitamīna un antocianīnu daudzumu. Salātos tās piešķir saldskābu kontrastu — sader ar rukolu, kazas sieru un valriekstiem. Desertos svaigas plūmes kombinējas ar vaniļu, kanēli un mandelēm.

Interesants fakts: plūmju ādā esošie antocianīni ir tās pašas vielas, kas piešķir krāsu zilajām ogām, sarkanvīnam un sarkanajiem kāpostiem. Pētījumi antocianīnus saista ar antioksidatīvām un pretiekaisuma īpašībām.

Plūmju ievārījums un želejas

Plūmju ievārījums ir viena no klasiskākajām konservēšanas metodēm — augstais pektīna saturs plūmēs palīdz sasniegt biezumu bez papildu pektīna pievienošanas. Plūmju ievārījums sader ar sieriem, īpaši brī un kamambēru. Eiropas virtuvēs plūmju ievārījumu tradicionāli pasniedz pie medījumiem un cūkgaļas.

Plūmju mērces gaļas ēdieniem

Plūmju skābums un pektīns padara tās par labu bāzi gaļas mērcēm. Ķīnas hoisin mērce daudzās variācijās satur plūmju komponenti — to pasniedz pie Pekinas pīles. Gruzijas tkemali — skābu plūmju mērce ar ķiplokiem un garšaugiem — ir Kaukāza virtuves klasika, ko pasniedz pie gandrīz katra ēdiena.

Interesants fakts: Gruzijā tkemali mērci dēvē par Kaukāza kečupu. Katrai ģimenei ir sava recepte, ko nodod no paaudzes paaudzē.

Žāvētas plūmes

Žāvētas plūmes jeb pruneaux ir īpaši pazīstamas Francijā — Aženas pilsēta Dienvidrietumu Francijā ir pasaulē pazīstama ar savām žāvētajām plūmēm. Pruneaux d'Agen ir ģeogrāfiskās izcelsmes produkts ar ES aizsardzību. Žāvētas plūmes sader ar šokolādi, riekstiem, sieriem un gaļas ēdieniem.

Plūmju alkoholiskie dzērieni

Plūmes ir viena no populārākajām augļu brendiju izejvielām Eiropā. Serbijas šljivovica, Čehijas slivovice un Ungārijas szilvapálinka — visi gatavoti no plūmēm. Francijā eau de vie de prune ir tradicionāls digestīvs. Šie dzērieni tradicionāli gatavoti no fermentētām plūmēm — kauliņi piešķir raksturīgu mandeles piegaršu no amigdalīna.

Interesants fakts: plūmju brendijs šljivovica Serbijā ir ne tikai dzēriens, bet arī kultūras simbols — to pasniedz dzimšanas dienās, kāzās un bērēs.

Plūmju glabāšana

Nenobriedušas plūmes glabājas istabas temperatūrā līdz nobriešanai — tāpat kā aprikozes, plūmes ir klimatērisks auglis un turpina nogatavoties pēc novākšanas. Nobriedušas plūmes ledusskapī saglabājas 3–5 dienas. Saldētavā plūmes glabājas līdz 6 mēnešiem — pirms saldēšanas noņem kauliņu un sagriež pusēs.

Sarkanās plūmes pasaules virtuvēs

Secinājums

Sarkanās plūmes ir auglis ar bagātu vēsturi — no romiešu Eiropas līdz Serbijas nacionālajam simbolam un Francijas ģeogrāfiskās izcelsmes produktam. Dažādas šķirnes, pagatavošanas metodes un kulinārijas tradīcijas padara sarkanās plūmes par daudzpusīgu produktu gan ikdienas, gan svētku virtuvē.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.

Saturs veidots informatīvos nolūkos. Neaizstāj speciālista konsultāciju.