Kaukāza plūmes jeb aliča ir nelieli, dzelteni, sarkani vai violeti augļi, kas Latvijas dārzos un tirgos kļūst arvien populārāki. To garša ir saldena ar izteiktu skābenumu, kas atšķir aliču no parastajām plūmēm. Aliča aug nelielos kokos vai krūmos, ir izturīga pret slimībām un dod bagātīgu ražu jau jūlija beigās un augustā.

Kas ir aliča un ar ko tā atšķiras no parastās plūmes

Aliča (Prunus cerasifera) ir viena no senākajām plūmju sugām, kas tiek uzskatīta par mūsdienu kultivēto plūmju priekšteci. Salīdzinājumā ar mājas plūmi, aliča augļi ir mazāki, parasti 2–4 cm diametrā, un to miza ir plānāka. Kauliņš parasti ciešāk turas pie mīkstuma, kas ir viena no aličas raksturīgākajām pazīmēm.

Krāsa var variēt no gaiši dzeltenas līdz tumši violetai, atkarībā no šķirnes. Garša arī mainās – dzeltenās aličas mēdz būt saldākas, savukārt sarkanās un violetās šķirnes ir izteikti skābākas.

Aličas izmantošana virtuvē

Aliča ir daudzpusīgs auglis, kas der gan svaigā veidā, gan termiski apstrādāts. Kaukāza virtuvē tā ir pamatsastāvdaļa slavenajā tkemali mērcē, kuru pasniedz pie gaļas, zivīm un kartupeļiem.

• Ievārījumi un džemi – aličas dabiskais skābums veido līdzsvarotu garšu bez liela cukura daudzuma
• Kompoti un sulas – auglis labi saglabā krāsu un aromātu
• Mērces gaļas ēdieniem – tradicionālā gruzīnu tkemali mērce
• Cepumi un pīrāgi – aliča piešķir mīklas pildījumam patīkamu skābumu
• Žāvēti augļi – saglabā lielāko daļu uzturvielu un der ilgākai uzglabāšanai
• Marinādes – skābums labi mīkstina gaļu

Uzturvērtība un sastāvs

Aliča satur salīdzinoši zemu kaloriju daudzumu – aptuveni 35 kcal uz 100 gramiem svaiga augļa. Tā satur C vitamīnu, A vitamīnu, kāliju, magniju un šķiedrvielas. Pētījumi liecina, ka tumšākas krāsas šķirnes satur augstāku antocianīnu daudzumu – dabiskus pigmentus ar antioksidantu īpašībām.

Aličas šķirnes Latvijā

Latvijas klimatā labi aug vairākas aličas šķirnes, kas spēj pārziemot un dot stabilu ražu. Dati rāda, ka aliča ir mazāk prasīga pret augsni nekā mājas plūme un retāk slimo ar plūmju monilozi.

• 'Skoroplodnaja' – agra šķirne ar sarkaniem augļiem
• 'Kubaņskaja kometa' – ražīga, ar lieliem violetiem augļiem
• 'Zlato skifov' – dzelteni, saldi augļi
• 'Naidena' – izturīga pret salu, ar rozā augļiem

Uzglabāšana un sagatavošana

Svaiga aliča ledusskapī saglabājas 5–7 dienas. Saldētā veidā tā var stāvēt līdz 10 mēnešiem, saglabājot lielāko daļu uzturvielu. Pirms saldēšanas augļus mazgā, žāvē un izņem kauliņus.

• Žāvēšana – var veikt cepeškrāsnī 60 grādu temperatūrā vai dehidratorā
• Konservēšana – aliča labi der kompotiem ar minimālu cukura daudzumu
• Saldēšana – ērtākais veids, lai saglabātu garšu un aromātu

Praktiski padomi gatavošanā

Aličas skābums labi sader ar gaļu, īpaši ar liellopu, jēru un mājputniem. Tradicionālajā Kaukāza virtuvē aliču bieži kombinē ar ķiplokiem, koriandru, dilles un tumšajiem pipariem. Saldajos ēdienos tā labi saplūst ar vaniļu, kanēli un citrusaugļu mizu.

• Mērcei izmantojiet pilnīgi nogatavojušos augļus, lai garša būtu līdzsvarota
• Ievārījumam piemērotas nedaudz nepilnīgi nogatavojušās aličas, jo tās satur vairāk pektīna
• Cepumiem un pīrāgiem labāk noder skābākas šķirnes

Cilvēki ar paaugstinātu kuņģa skābumu vai zināmām alerģijām pret kauleņu augļiem konsultējas ar speciālistu pirms aličas iekļaušanas uzturā.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.

Saturs veidots informatīvos nolūkos. Neaizstāj speciālista konsultāciju.