Dārzeņu kalorijas un vitamīni: fakti un uzturvērtības salīdzinājums

darzenu-kaloriju-un-vitaminu-daudzums-noderigi-fakti-un-padomi_1777299496.webp

Dārzeņi veido pamatu daudziem populāriem ēdieniem, tomēr to uzturvērtība atšķiras ievērojami. Vieni satur gandrīz nebūtisku kaloriju daudzumu, citi – augstu vitamīnu koncentrāciju. Šie dati palīdz saprast, ko konkrēts dārzenis tiešām piedāvā uzturā.

Kāpēc dārzeņu uzturvērtība ir atšķirīga

Dārzeņu sastāvu ietekmē augsne, klimats, šķirne un audzēšanas apstākļi. Tieši tāpēc viens un tas pats burkāns, audzēts dažādās vietās, var saturēt atšķirīgu beta-karotīna daudzumu. Kopumā dārzeņi nodošina organismu ar šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām, vienlaikus saglabājot zemu kaloriju daudzumu – tas ir apstiprināts uztura zinātnes pētījumos.

  • Šķiedrvielas palēnina cukura uzsūkšanos asinīs un veicina gremošanu.
  • Vitamīni un minerālvielas piedalās simtos bioķīmisku reakciju organismā.
  • Ūdens saturs daudzos dārzeņos pārsniedz 90%, kas samazina enerģētisko blīvumu.

Mazkalorijīgākie dārzeņi: tabula ar datiem

Zemāk apkopoti 10 bieži lietoti dārzeņi ar to kaloriju daudzumu un galvenajiem vitamīniem (uz 100 g svaigas masas). Dati balstīti uz USDA Nacionālās uzturvielu datu bāzes informāciju.

Dārzenis Kalorijas (kcal) Galvenie vitamīni un minerālvielas
Gurķis 15 K vitamīns, C vitamīns, kālijs
Cukini 17 C vitamīns, K vitamīns, kālijs
Tomāts 18 C vitamīns, K vitamīns, kālijs, likopēns
Spināti 23 A, K vitamīns, folāts, magnijs, dzelzs
Kāposti 25 C, K vitamīns, folāts
Paprika (sarkana) 31 C, A, B6 vitamīns, kālijs
Brokoļi 34 C, K vitamīns, folāts, kālijs
Sīpoli 40 C, B6 vitamīns, folāts
Burkāni 41 A vitamīns (beta-karotīns), K vitamīns, kālijs
Ķiploki 149 C, B6 vitamīns, mangāns, selēns

Ķiploki izceļas ar netipiski augstu kaloriju daudzumu starp dārzeņiem, tomēr to lieto ļoti mazos daudzumos – parasti 2–5 g uz porciju – tāpēc ietekme uz kopējo kaloriju uzņemšanu ir minimāla.

Vitamīniem bagātākie dārzeņi

Dažādi dārzeņi dominē dažādos vitamīnos. Pētījumi liecina, ka krāsainiem dārzeņiem parasti ir augstāka mikroelementu koncentrācija nekā gaiši krāsotajiem.

  • A vitamīns (beta-karotīns): burkāni, spināti, paprika – burkānos beta-karotīna saturs var sasniegt 8285 mcg uz 100 g.
  • C vitamīns: sarkana paprika satur aptuveni 128 mg/100 g – vairāk nekā citrusaugļi. Brokoļi un kāposti arī satur augstu C vitamīna daudzumu.
  • K vitamīns: spināti (483 mcg/100 g), brokoļi (102 mcg/100 g) un kāposti ir starp augstākajiem K vitamīna avotiem augu valstī.
  • Folāts (B9): spināti, brokoļi, kāposti un sīpoli satur ievērojamu folātu daudzumu, kas zinātnieku novērojumos saistīts ar normālu DNS sintēzi.

Minerālvielu ziņā – kālija augstākais daudzums konstatēts spinātos, brokoļos un tomātos, bet dzelzs koncentrācija ir visaugstākā spinātos (2,7 mg/100 g), lai gan augu izcelsmes dzelzs uzsūcas mazāk efektīvi nekā dzīvnieku izcelsmes dzelzs.

Kā pagatavošanas veids ietekmē vitamīnu daudzumu

Termiskā apstrāde būtiski maina dārzeņu vitamīnu profilu. C vitamīns un folāts ir īpaši jutīgi pret karstumu un ūdeni – pētījumi rāda, ka vārot ūdenī var zaudēt līdz 50% C vitamīna un 77% folāta. Tauku klātbūtne, savukārt, uzlabo taukos šķīstošo vitamīnu (A, K) uzsūkšanos.

  • Svaigi: saglabā visaugstāko C vitamīna un folāta daudzumu. Gurķi, tomāti, paprika un spināti šajā veidā saglabā lielāko daļu uzturvielu.
  • Tvaicēti: tvaicēšana saglabā vairāk uzturvielu nekā vārīšana ūdenī – K un A vitamīns, kā arī šķiedrvielas paliek praktiski nemainīgas. Piemēroti brokoļiem un kāpostiem.
  • Cepti vai sautēti: burkānos un cukinos termiskā apstrāde palielina beta-karotīna biopieejamību – organisms to var uzsūkt labāk nekā no svaigiem burkāniem, īpaši, ja pagatavoti ar nelielu tauku daudzumu.
  • Vārīti ūdenī: daļa vitamīnu izšķīst ūdenī. Ja vārīšanas ūdeni izmanto zupas vai mērces pagatavošanai, daļa uzturvielu netiek zaudēta.

Dārzeņu sezonalitāte un uzturvērtība

Dati rāda, ka sezonāli dārzeņi, kas novākti brieduma stadijā, satur augstāku vitamīnu koncentrāciju salīdzinājumā ar ilgstoši uzglabātiem vai transportētiem produktiem. Pētījumi liecina, ka C vitamīna daudzums tomātos var samazināties par 15–20% pēc 3–5 dienu uzglabāšanas istabas temperatūrā.

  • Vasarā un rudenī pieejamie vietējie dārzeņi parasti tiek novākti briedumā, kas nodrošina augstāku uzturvērtību.
  • Saldēti dārzeņi, kas apstrādāti tūlīt pēc novākšanas, dažkārt satur augstāku vitamīnu daudzumu nekā ilgstoši uzglabāti svaigi dārzeņi.

Dārzeņu uzturvērtības kopsavilkums

Dārzeņu kaloriju daudzums ir zems, bet to vitamīnu un minerālvielu profils ir atšķirīgs atkarībā no sugas un pagatavošanas veida. Dati liecina, ka dažādošana – gan sugu, gan pagatavošanas metožu ziņā – nodrošina plašāku uzturvielu klāstu.

  • Spināti, brokoļi un paprika izceļas ar augstāko vitamīnu koncentrāciju.
  • Gurķi, cukini un tomāti satur vismazāk kaloriju.
  • Tvaicēšana un sautēšana ar eļļu saglabā vai uzlabo taukos šķīstošo vitamīnu pieejamību.
  • Svaigi patērēti dārzeņi nodrošina augstāko C vitamīna un folāta daudzumu.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.

Saturs veidots informatīvos nolūkos. Neaizstāj speciālista konsultāciju.

Jaunumi

Reģistrējieties, lai saņemtu e-pasta atjauninājumus par jaunām receptēm.