Aprikozes ir viens no senākajiem kultivētajiem augļiem pasaulē ar bagātu kulinārijas un kultūras vēsturi. Šajā rakstā apkopota informācija par aprikožu uzturvērtību, izmantošanas iespējām ēdienos un dzērienos, kā arī interesanti fakti par šo augli.

Aprikožu vēsture un izcelsme

Aprikozes cēlušās no Ķīnas un Centrālāzijas reģiona, kur tās audzētas vairāk nekā 4000 gadus. Uz Eiropu tās nonāca caur Persiju un Armēniju — Armēnija joprojām uzskata aprikozi par savu nacionālo simbolu, un latīņu nosaukums Prunus armeniaca tieši atspoguļo šo saistību.

Interesants fakts: žāvētas aprikozes bija viena no pārtikām, ko NASA iekļāva astronautu pārtikas sarakstā kosmosa misijās — to augstās uzturvērtības un ilgā glabāšanas laika dēļ.

Aprikožu uzturvērtība

Aprikozes satur augstu beta-karotīna daudzumu — vielas, ko organisms pārveido A vitamīnā. 100 g svaigu aprikožu satur aptuveni:

• Kalorijas: 48 kcal
• Ogļhidrāti: 11 g
• Šķiedrvielas: 2 g
• A vitamīns: 96 µg (apmēram 12% no dienas normas)
• C vitamīns: 10 mg (apmēram 11% no dienas normas)
• Kālijs: 259 mg

Dati rāda, ka aprikožu oranžā krāsa nāk no beta-karotīna — jo intensīvāka krāsa, jo augstāks beta-karotīna saturs. Dzeltenākas aprikozes satur mazāku daudzumu nekā intensīvi oranžās šķirnes.

Aprikozes ēdienos un dzērienos

Svaigas aprikozes

Svaigas aprikozes satur augstāku C vitamīna daudzumu nekā termiski apstrādātas — karstums samazina šī vitamīna saturu. Salātos, jogurtos vai graudaugu bļodās svaigas aprikozes piešķir dabīgu saldumu un vieglu skābenumu. Tās labi sader ar brī sieru, mandelēm un medus kombinācijām.

Interesants fakts: aprikozes ir klimatērisks auglis — tās turpina nogatavoties pēc novākšanas. Tāpēc cietas, nenobriedušas aprikozes var atstāt istabas temperatūrā, lai tās kļūtu mīkstākas un saldākas.

Žāvētas aprikozes

Žāvēšanas procesā aprikozēs koncentrējas cukurs, šķiedrvielas un minerālvielas — 100 g žāvētu aprikožu satur ievērojami vairāk dzelzs nekā svaigās. Žāvētas aprikozes labi sader ar sieriem, riekstiem, putras bļodām un gaļas ēdieniem — īpaši populāras Tuvo Austrumu virtuvē, kur tās pievieno jēra gaļas sautējumiem un rīsu ēdieniem.

Interesants fakts: dabīgi žāvētas aprikozes ir tumši brūnas vai oranžbrūnas krāsas, nevis spilgti oranžas. Spilgti oranžā krāsa veikalu produktos parasti rodas sēra dioksīda (E220) apstrādes rezultātā, kas saglabā krāsu un pagarina glabāšanas laiku.

Aprikožu biezenis kā mērce

Aprikožu biezenis ir populāra mērce Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas virtuvēs — Marokā aprikožu mērci tradicionāli pasniedz ar jēra gaļu un kuskusu. Saldskābā garša sader ar vistas, cūkgaļas un pīles ēdieniem, piešķirot tiem Vidusjūras vai austrumu nokrāsu. Biezeni gatavo, vārot aprikozes ar nedaudz ūdens, medu un garšvielām — kanēli, kardamonu vai ingveru.

Aprikožu smoothie

Aprikožu smoothie ir ātri pagatavojams dzēriens ar augstu beta-karotīna un šķiedrvielu saturu. Svaigas vai saldētas aprikozes labi sader ar banāniem, mandeļu pienu, medu un vaniļu. Pievienojot grieķu jogurtu, smoothie iegūst augstāku olbaltumvielu saturu.

Interesants fakts: beta-karotīns ir taukos šķīstoša viela — pievienojot smoothie mandeļu pienu vai jogurtu, organisms uzsūc beta-karotīnu efektīvāk nekā no aprikožu sulas bez tauku satura.

Aprikožu ievārījums

Aprikožu ievārījums ir viens no populārākajiem augļu ievārījumiem Eiropā — Francijā confiture d'abricot tradicionāli izmanto kā glazūru konditorejas izstrādājumiem, īpaši kruasāniem un tart tatin. Ievārījuma gatavošanā aprikozes parasti apvieno ar cukuru proporcijā 1:1 vai 1:0,7, pievienojot citrona sulu, kas saglabā krāsu un piešķir skābumu. Kanēlis, vanilija vai lavanda ievārījumam piešķir papildu aromātisko dimensiju.

Aprikožu uzturvērtības salīdzinājums

Interesanti fakti par aprikozēm

• Botāniskā saime: aprikozes pieder rožu dzimtai (Rosaceae) — tajā pašā dzimtā kā persiki, nektarīni, plūmes, ķirši, āboli un bumbieri.
• Kauliņi: aprikožu kauliņos atrodas amigdalīns — viela, kas var atbrīvot nelielu cianīda daudzumu. Kauliņu kodoli dažās kultūrās tiek izmantoti kā garšviela un piešķir rūgteno noti dažiem liķieriem.
• Amaretto: tradicionālais itāļu Amaretto liķieris vēsturiski tiek gatavots no aprikožu kauliņu kodoliem, nevis mandelēm — lai gan garša ir līdzīga.
• Lielākais ražotājs: Turcija ir pasaulē lielākā aprikožu ražotāja valsts — ievērojama daļa pasaules žāvēto aprikožu eksporta nāk no Malatjas provinces Turcijā.
• Sezonalitāte: Latvijā aprikozes pieejamas galvenokārt jūlijā un augustā — tās ir vienas no īsākās sezonas augļiem Eiropas tirgū.

Aprikožu glabāšana

Svaigas aprikozes istabas temperatūrā nogatavojas 2–3 dienās. Ledusskapī nobriedušas aprikozes glabājas līdz nedēļai, taču zemās temperatūras dēļ garša var kļūt mazāk izteikta. Saldētavā aprikozes glabājas līdz 12 mēnešiem — pirms saldēšanas izņem kauliņu un sagriež pusēs vai gabaliņos.

Secinājums

Aprikozes ir auglis ar bagātu vēsturi, augstu uzturvērtību un plašām kulinārijas izmantošanas iespējām — no svaigiem salātiem līdz Tuvo Austrumu gaļas ēdieniem un franču konditorejas glazūrām. Beta-karotīna saturs, sezonalitāte un daudzveidīgās garšas kombinācijas padara aprikozes par interesantu produktu gan virtuvē, gan uztura ziņā.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.

Saturs veidots informatīvos nolūkos. Neaizstāj speciālista konsultāciju.